1. Laudā, laudā|te est imperātīvus praesentis; laudā|tō, laudā|tōte imperātīvus est.
2. Laudā|tō est futūrī singulāris; laudā|tōte est.
3. Imperātīvus futūrī dēsinit in -tō, -tōte [1, 2, 4] aut -itō, -itōte [3], quod ad thema adicitur.
4. Imperātīvus: praesēns: amā, amāte; futūrum: amā, amā.
5. Imperātīvus: praesēns: monē, monēte; futūrum: monē, monē.
6. Imperātīvus: praesēns: lege, legite; futūrum: leg, leg.
7. Imperātīvus: praesēns: audī, audīte; futūrum: audī, audī.
8. Imperātīvus: praesēns: es, este; futūrum: es, es.