LINGVA LATINA PER SE ILUSTRTA

Hans Henning Ørberg

EXERCITIA LATINA II

CAPITVLVM LIII

Exercitium 5

Lēctiō III
versūs 304-412

āctor
applicāre
assiduitās
biennium
celebrātus
commendātiō
commentārī
commūtāre
contentiō
dēclāmitāre
dēfervēscere
dēsignātus
diffluere
ēlabōrāre
ēlūcubrāre
exercitātiō
exquīsītus
figūra
gracilitās
impūnitās
īnfīrmitās
lēnis
mātūritās
meditātiō
moderātiō
ōrnātus
perspicere
praestāns
praetūra
prōcērus
prōpositum
quaestūra
quantuscumque
quicquid
redundāre
remissiō
remissus
reprimere
resīdere
stilus
suppeditāre
temperātus
varietās
vulgāris

1. Cicerō adulēscēns noctēs et diēs in omnium doctīnārum [< meditārī] versābātur, neque ūllus diēs ab [< exercitāre] ōrātōriīs vacuus erat

2. Ōrātiōnēs [= mente praeparābat] atque [= dēclāmābat] cum Latīnē tum Graecē, quia lingua Graeca plūra ōrnāmenta [= offert].

3. Post ōrātiōnem prō S. Rōsciō, quae māximam [< commendāre (= laudāre)] habuit, aliās multās ōrātiōnēs dīligenter [= labōre perfectās] atque [= nocte ēlabōrātās] habuit.

4. Cum [= duōs annōs] in causīs agendīs versātus esset, iam nōmen Cicerōnis in forō [= celeber] erat.

5. Eō tempore Cicerōnī erat summa [< gracilis] et [< īnfīrmus] corporis atque collum [= altum et longum] et tenue.

6. Ea [= fōrma] perīculum vītae afferre putātur, nisi quiēs labōrum datur.

7. Cicerō vērō omnia sine [< remittere] et sine [< varius] dīcēbat vī summā vōcis et laterum magnā [< contendere].

8. Sed suādentibus amīcīs et medicīs, cum intellegeret remissiōne et [< moderārī] vōcis opus esse, in Asiam profectus est, ut disceret [= moderātius] dīcere.

9. Rhodī Cicerō sē [= sē adiūnxit] ad Molōnem, cum [< agere] causārum, tum scrīptōrem [= excellentem].

10. Is Cicerōnem nimis [= abundantem] iuvenīlī dīcendī [< impūne] [< re- + premere] et quasi extrā rīpās [< dis + fluere] coercuit.

11. Bienniō post Cicerō Rōmam revertit [= mūtātus], cum nimia contentiō vōcis [= sēdātus esset] et ōrātiō quasi [= fervēre dēsiisset].

12. Ōrātōrēs duo tum excellēbant, alter [< remittere] et [<> ācer], alter [< ōrnāre] et ācer.

13. Postquam Cicerō ūnum annum in Siciliā [= officiō quaestōris] fūnctus est, ēloquentia eius [< mātūrus] quandam habēre vidēbātur.

14. Cicerō, [: futūrus] aedīlis, in patrōciniō Siciliēnsī certāvit cum Hortēnsiō, dēsignātō cōnsule.

15. Cicerō autem nōn dēsistēbat omnī genere exercitātiōnis ac māximē [= arte scrībendī] ingenium illud suum augēre, [= quidquid] et erat, ut ipse ait.

16. Animōs hominum ad sē convertit propter [< assiduus] et industriam in causīs agendīs et propter [= accūrātum] et minimē [< vulgus] ōrātiōnis genus.

17. Post aedīlitātem Cicerō magnā populī voluntāte [< praetor] atque cōnsulātum adeptus est.

18. Huic sermōnī Cicerōnis est [= cōnsilium est] ut labōrem et industriam eius [= plānē videāmus].


Index Cap. 53 Ecercitium 4 Cap. 53 Exercitium 6