Āctīvum
1. 'Laudāv|it' est indicātīvus perfectī; 'laudāv|erit' nōn indicātīvus, sed coniūnctīvus perfectī est.
2. Coniūnctīvus perfectī (pers. 3 sing.) dēsinit in -erit, quod ad thema perfectī (-) adicitur, ut 'scrīps|erit'.
3. Coniūnctīvus perfectī: singulāris: pers. 1 -erim, 2 -eris, 3 -erit; plūrālis: pers. 1 -erimus, 2 -eritis, 3 -erint.
____________Sing. Plūr. Sing. Plūr.
4. Pers.1 amāverim amāverimus monuerim monuerimus
5. Pers.2 amāveris amāveritis monueris monueritis
6. Pers.3 amāverit amāverint monuerit monuerint
7. Pers.1 dūxerim dūxerimus audīverim audīverimus
8. Pers.2 dūxeris dūxeritis audīveris audīveritis
9. Pers.3 dūxerit dūxerint audīverit audīverint
10. Coniūnctīvus perfectī verbī 'esse': singulāris: pers. 1 fu|erim, 2 fueris, 3 fuerit; plūrālis: pers. 1 fuerimus, 2 fueritis, 3 fuerint.
Passīvum
11. 'Laudāt|us est' indicātīvus perfectī passīvī est; 'laudāt|us sit' est coniūnctīvus perfectī passīvī.
12. Coniūnctīvus perfectī passīvī cōnstat ex participiō perfectī et coniūnctīvō praesentis verbī esse (sim, sīs, sit...).
____________Sing. Plūr.
13. Pers.1 vocātus sim vocātī sīmus
14. Pers.2 vocātus sīs vocātī sītis
15. Pers.3 vocātus sit vocātī sint