1. Laudā, laudā|te est imperātīvus praesentis; laudā|tō, laudā|tōte imperātīvus futūrī est.
2. Laudā|tō est imperātīvus futūrī singulāris; laudā|tōte imperātīvus futūrī plūrālis est.
3. Imperātīvus futūrī dēsinit in -tō, -tōte [1, 2, 4] aut -itō, -itōte [3], quod ad thema praesentis adicitur.
4. Imperātīvus: praesēns: amā, amāte; futūrum: amātō, amātōte.
5. Imperātīvus: praesēns: monē, monēte; futūrum: monētō, monētōte.
6. Imperātīvus: praesēns: lege, legite; futūrum: legitō, legitōte.
7. Imperātīvus: praesēns: audī, audīte; futūrum: audītō, audītōte.
8. Imperātīvus: praesēns: es, este; futūrum: estō, estōte.