LINGVA LATINA PER SE ILUSTRTA

Hans Henning Ørberg

EXERCITIA LATINA II

CAPITVLVM LV

Exercitium 7

1. Platō āream [= spatium] sibi sūmpsit in quā cīvitātem exstrueret arbitrātū [= arbitriō] suō.

2. Scīpiō disserit nōn vagantī ōrātiōne, sed dēfīxā in certō exemplārī [= exemplō] reī pūblicae.

3. Post excessum [< excēdere] Rōmulī, cum populus novum rēgem flāgitāret [= valdē posceret], senātus 'interrēgnum' īnstituit, quoad certus rēx dēclārātus esset.

4. Lycūrgus rēgem habendum dūxit [= putāvit] quī esset nōbilissimā stirpe generātus [= genitus], quāliscumque [: seu bonus seu malus] vir esset.

5. Sed populus Rōmānus intellēxit nōn prōgeniem [= orīginem], sed virtūtem et sapientiam rēgālem quaerendam esse.

6. Itaque Numam Pompilium rēgem sibi ascīvit, etsī aliēnigena [= vir peregrīnus] erat.

7. Ille agrōs bellō captōs virītim [= singulīs virīs] dīvīsit, ut cīvēs in pāce sine dēpopulātiōne [< dēpopulārī] colendīs agrīs omnibus commodīs abundārent [< abundē].

8. Numa cīvibus amōrem pācis iniēcit, nam bellō impedītur cultus [< colere] agrōrum et perceptiō [= collēctiō] frūgum.

9. Īdem Numa cīvēs studiō bellandī immānēs [= saevōs] ac ferōs religiōnis caerimōniīs [= rītibus] mītigāvit.

10. Simul omnēs conveniendī causās et celebritātēs [< celeber], ut mercātūs et lūdōs, invēnit.

11. Scīpiō rēgēs quattuor quī Numam secūtī sunt haud iniūstōs fuisse putat, quamvīs [= quamquam] tum populus lībertāte carēret.

12. At Tarquinius Superbus, rēgis Serviī caede maculātus [< macula], exsultābat crūdēlitāte atque īnsolentiā.

13. Lucrētia, mulier pudēns/casta [= pudīca], cum ā fīliō rēgis stuprāta esset, ipsa sē morte multāvit [= pūnīvit].

14. Hōc scelere concitātus et recordātiōne [< recordārī] iniūriārum Tarquiniī populus Rōmānus rēgem et līberōs eius exsulēs esse iussit.

15. Hōc exemplō dēmōnstrātur ut ūnīus vitiō rēs pūblica ex bonā in dēterrimam [= pessimam] convertī possit.

16. Rēgnum sānē bonum est reī pūblicae genus, sed tamen prōnum [= inclīnātum] ad perniciōsissimum statum.

17. Sī rēx sē īnflexit [= flectendō vertit] in dominātum iniūstum, fit tyrannus, quō nec taetrius nec invīsius [< invidēre] animal ūllum est.

18. Nēmō enim hunc 'hominem' rīte [= iūre] dīcet quī immānitāte [< immānis] vāstissimās vincit bēluās.

19. Huic oppōnitur bonus et sapiēns tūtor et prōcūrātor [< prō-cūrāre] reī pūblicae, quī cōnsiliō et operā cīvitātem tuētur.

20. Postrīdiē [= posterō diē] Scipiō dē iūstitiā disseruit.

21. Tertiō diē disputātum est dē bonīs rēctōribus [< regere] rērum pūblicārum et dē praemiīs quae iīs dēbentur, ut statuae et triumphī.

22. Scīpiō dīxit 'alia stabiliōra/stabilia [< stāre] genera praemiōrum in caelō iīs servāta esse in vītā animōrum sempiternā [= aeternā], dē quibus rēbus avus suus sibi in somniō locūtus esset.'


Index Cap. 55 Ecercitium 6 Cap. 55 Exercitium 8